Saplīsušas rotas neizmet, bet gan remontē

Daudzas sadzīves preces un mantas mēs izmetam tad, kad tās ir saplīsušas. Kaut ko vēl var izmantot noderīgi citā veidā, bet tādu lietu ir maz. Un smalko enerģiju speciālisti saka, ka saplīsušas lietas nemaz mājās nevajagot turēt, jo tas neatstāj labu iespaidu. Bet dažas lietas tomēr roka neceļas izmest. Tur meklējam risinājums un iespējas salabot.

Ja saplīst juvelierizstrādājumi, kam ir liela materiālā un arī emocionālā vērtība, tad taču nemetam tos miskastē. Vienalga glabājam rotaslietu lādītē. Vērtīgi juvelierizstrādājumi ir ar augstu sentimentālo piesaisti nēsātājam, arī tāpēc, ka dāvinātājs bijis svarīgs, un dāvināšanas iemesls. Juvelierizstrādājumi ir jālabo, lai tos atkal varētu nēsāt. Labs meistars parasti ļoti labi tiek galā ar šo uzdevumu.

remontsTomēr juvelierizstrādājumu remonts ir jāizvēlas rūpīgi, ja tajā nododat ļoti vērtīgas rotaslietas. Ir taču dzirdēts, ka īstos akmeņus apmaina pret kvalitatīvu butaforiju, bet īpašnieks to pat nepamana. Nezinu, vai Latvijā kaut kas tāds notiek, bet vienalga šādas bažas ir pamats izvēlēties uzticamu meistaru, kuram sava reputācija ir svarīga, kuram ir ilggadēja pieredze darbā ar juvelierizstrādājumiem.

Kvalitatīvas, no dārgmetāliem un dažādiem akmeņiem izgatavotas rotas ir mūžīgas, ja tās tiek koptas, vajadzīgajā brīdī arī pielabotas. Bieži vien sabojājas aizdare, izkrīt kāds akmens, arī var kādās sadzīviskās situācijās pārplēst ķēdīti vai rokassprādzi. Tādos gadījumos remonts ir iespējams tik labā līmenī, ka nekādus labojumus nevar pamanīt. Ja rotaslietas vēl ir nākušas mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, tad ir īpaši vērts tās sargāt, saudzēt un arī ar cieņu un lepnumu nēsāt.

Ja rotas tiek koptas, saglabātas un arī laikus salabotas, tad tās varēs vēl atstāt saviem bērniem un mazbērniem, nodot tālāk stāstus par tām. Priekšmeti taču vienmēr nāk kopā ar atmiņām, notikumiem. Tā tas noteikti ir arī ar rotaslietām. Tās ir dzimtas vērtības, kas atspoguļo gan priekus, gan asaras, laimīgos mirkļus, mīlestību, garu mūžu.
Dzirdēts, ka savai topošajai sievai līgavainis dāvina savas vecmāmiņas gredzenu, jo grib, lai viņiem ir tikpat stipra laulība un laimīga dzīvē, kāda tā ir bijusi vecvecākiem. Vecmāmiņas un mammas nodot tālāk savām meitām un mazmeitām rotas, ļaujot no meitenēm tapt par jaunām sievietēm. Rotaslietas ir kaut kas vairāk nekā materiālā vērtība. Nēsātāji tās piepilda ar emocijām un atmiņām.