Bērnam droša piemājas teritorija

Bieži vien mācāmies tikai no kļūdām. Tikai gribētos, ka tās nav tik sāpīgas un nepatīkamas. It īpaši, ja tas skar ne tikai pašu, bet arī bērnus. Par savas piemājas teritorijas drošību un piemērotību bērniem tā nopietni sākām domāt tikai tad, kad dēls, kuram tobrīd bija trīs gadi, pagalmā guva nopietnu traumu, krītot uz sejas. Toreiz jau mums vēl paveicās, jo tikām cauri ar šuvēm, bija arī jāapmeklē zobārstniecība, kur zobārsts izrāva divus zobus, tie bija bojāti. Ārsts teica, ka viss varēja beigties vēl daudz smagāk.

Pēc šī atgadījumā kādu laiku dēlu vispār nelaidām ārpus mājas spēlēties, bet skaidrs, ka nevaram viņu mūžīgi ierobežot. Vienīgais risinājums ir maksimāli nodrošināties pret to, ka viņš var gūt traumas. Tā kā mums ir diezgan plaša piemājas teritorija, tad vajadzēja daudz laika, pūļu un arī līdzekļu, lai panāktu, ka tā ir līdz pēdējam sīkumam pārdomāta un pielāgota bērnu drošības standartiem.

Spēļu laukums. Novācām veco spēļu laukumu, kas arī bija tā nelaimīgā notikuma zona. Tā vietā pie profesionāļiem pasūtījām jaunu spēļu laukumu ar vairākiem objektiem. Izvēlējāmies dārgāku variantu, bet ar pārliecību, ka laukumiņš būs tiešām drošs, izturīgs, īpaši piemērots mūsu bērnam, būs padomāts par visiem drošības aspektiem. Tā kā plānojām vēl bērnus, tad tā ir laba investīcija, jo kalpos ilgu laiku.

Bīstamo objektu norobežošana. Mazi bērni neprot pietiekami izvērtēt riskus, atpazīt briesmas, viņiem viss interesē. Tāpēc vajadzēja padomāt, lai nebūtu pieejami nekādi objekti, kur var gūt traumas, kas var būt bīstami. Tas attiecās uz ūdeni, instrumentu noliktavu, dārza ķimikālijām, elektrības mezgliem un citām vietām. Visur ierīkojām atslēgas, nožogojumus.

Nav iespējas izskriet uz ielas. Tā kā mūsu māja ir ielas malā un piemājas zonu no brauktuves norobežoja tikai nelieli apstādījumi, nolēmām, ka arī par šo jautājumu īpaši jāparūpējās. Ieguldījām naudu, lai uzstādītu kvalitatīvu žogu un vārtus, lai garantētu, ka bērns neizskries uz ielas.
Bērns un suns. Mums mājās ir arī suns. Kamēr puika bija mazs, viņš nekad ar suni divatā netika atstāts. Bet tagad, kad dēls jau ir lielāks, viņš grib pagalmā ar suni paspēlēties. Tomēr, dzirdot par gadījumiem, kad mājas mīluļi sakož bērnus vai pat nogalina, lika domāt, kā suni padarīt dēlam nekaitīgu, tāpēc pagalmā ierīkojām voljeru.