Mantota vecvecāku māja – pārdot vai atjaunot?

 

Viens no nenovēršamiem dzīves ritumiem ir dzimšana un miršana. Ikviens no mums reiz mirs. Savas dzīves laikā ikvienam arī jāsastopas ar to, ka aiziet daudzi tuvinieki, kuri savu laiku jau nodzīvojuši. Kas paliek aiz katra no mums? Vairumam cilvēku tie ir bērni un arī lielāka vai mazāka manta, ko parasti arī atstāj nākamajām paaudzēm mantojumā. 

Mantojums – tas skan labi un vieš cerības uz kādiem materiāliem ieguvumiem. Tomēr ne vienmēr viss ir tik vienkārši, kā gribētos. Piemēram, es pats pirms kāda laika saskāros ar grūtu izvēli – ko darīt ar māju, kas pie manis nonākusi kā mantojums no vecvecākiem?

Ģimenes mantojums – ar īpašu emocionālo vērtību

Uzzinot, ka tieši es esmu mantojis vecvecāku māju, kurā biju pavadījis lielu daļu savas bērnības, jutos saviļņots. Šī vieta man saistījās ar īpašām atmiņām, cilvēkiem un notikumiem. Tai bija neizmērāma emocionālā vērtība manās acīs. Māja bija diezgan veca, tomēr man vienmēr tā likās šarmanta un neparasta. Tagad, skatoties no pieauguša cilvēka skatpunkta, kad izvērtēju to tikai kā ēku, saprotu, ka māja ir krietni nokalpojusi, tā patiesībā neatbilst mūsdienu komforta prasībām. Lai ēku izglābtu, tai nepieciešams pamatīgs remonts, varētu pat teikt, ka rekonstrukcija. Citādi ēka prasīs tikai vienus vienīgus izdevumus.

Un man jau bija savs dzīvoklis netālu no darba vietas. Tāpēc pavisam neplānoju pārcelties. Bija doma, ka māju varētu pārveidot par manu brīvdienu atpūtas vietu nedēļas nogalēs, vasarās, atvaļinājumā. Bet cik tas būs viegli un cik man tas izmaksātu?

Veca māja vienmēr prasīs ieguldījumus

Lai saprastu, par kādām naudas summām ir runa, pieaicināju ekspertus, kas aprēķināja aptuvenās ēkas atjaunošanas izmaksas atbilstoši tam, ko biju iecerējis. Jā, summa nebija maza, tā bija mērāma vairāk nekā desmit tūkstošos eiro. Tajā pašā laikā nelikās tik daudz, lai atteiktos no man tik īpašas vietas un mājas. Tāpēc doma par īpašuma pārdošanu man nemaz vairs nešķita vienīgā loģiskā izeja.

Skaidrs, ka veca ēka vienmēr prasīs ieguldījumus, vajadzēs tai pielikt roku, tāpēc gribēju uzreiz to maksimāli sakārtot, ne tikai veikt kosmētiskus, bet fundamentālus uzlabojumus, lai vēlāk ir mazāk iespējamo problēmu.

Pārdot vai tomēr atjaunot mantoto māju?

Pārdot īpašumu es varētu ātri, jo vieta bija ļoti laba. Visticamāk, to nopirktu kāds turīgs cilvēks, kurš veco ēku nojauktu, vietā uzceļot modernu savrupnamu. Man bija sāpīgi iedomāties, ka šo vietu pilnībā pārvērstu, tāpēc gribēju izzināt visas iespējas, kas man varētu ļaut īpašumu sakārtot un paturēt. 

Nauda ēkas atjaunošanai – tas bija galvenais jautājums. Mani ienākumi nebija tik lieli, lai es varētu no tiem segt šāda apjoma remontdarbus. Tāpēc interesējos par kredīta iespējām. Pēc konsultācijas secināju, ka man piemērotākais risinājums ir kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu. Es varēju šo pašu īpašumu ieķīlāt, lai saņemtu naudu tā atjaunošanai. Tirgus cena tika noteikta gana laba, neskatoties uz ēkas stāvokli. Nozīmīgu lomu spēlēja izdevīgā atrašanās vieta, kas ļautu aizdevējam to veiksmīgi realizēt jebkurā laikā. 

Kredīts īpašuma atjaunošanai

Galu galā mana izvēle bija kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu un vecvecāku mājas atjaunošana. Kā saņemt šādu aizdevumu, lasi:

http://kokteilis.la.lv/ka-sanemt-aizdevumu-pret-nekustama-ipasuma-kilu.

Mājas ārējo vizuālo konceptu centos saglabāt, bet iekšpusē veicu uzlabojumus atbilstoši mūsdienu komforta prasībām un manai vīzijai par patīkamu vidi. Jā, man ir vairākus gadus jāmaksā kredīts, bet tajā pašā laikā esmu mierā ar sevi un savu sirdsapziņu, jo zinu, ka esmu saglabājis dzimtas īpašumu. Starpcitu, es māju arī dažreiz īslaicīgi izīrēju atpūtniekiem un paziņām, ja zinu, ka kādu laiku pats tur nebūšu. Tādā veidā varu nedaudz nopelnīt, lai segtu kredīta maksājumus.