Slimo ēku sindroms — kas tas ir un kā ietekmē veselību

slimo eku sindroms

Slimo ēkas sindroms — kāds būs par tādu dzirdējis, cits nebūs. Jebkurā gadījumā tā ir nopietna tēma, kas ir aktuāla visā pasaulē. Slimās ēkas sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas cilvēkiem, kuri uzturas ēkās, kurās ir slikts mikroklimats, ēka kaitē viņu veselībai. Regulāri un ilgi uzturoties šādā ēkā, novērojama veselības pasliktināšanās. Īpaši tas ietekmē acu veselību, ādas stāvokli, elpceļu veselību.

Slimo ēku sindroms visbiežāk novērojams jaunajās biroju ēkās un sabiedriskās celtnēs, tomēr samērā izplatīti tas ir arī dzīvojamajās mājās, it īpaši renovētajās, kur nav pietiekami padomāts par visiem veselību ietekmējošajiem faktoriem.

Jo ātrāk, nekvalitatīvāk ēka celta, jo lielāks risks, ka tai būs slimās ēkas simdroms. Visvairāk to veicina šadi faktori:

  • vāja vai vispār neesoša ventilācijas sistēma;
  • plastikāta logi, kuri neļauj telpai elpot;
  • būvmateriāli un apdares materiāli, kuri satur daudz kaitīgu daļiņu, kas visu laiku izdalās gaisā.

Tā visa rezultātā ievērojami pasliktinās telpas mikroklimats, var būt ļoti sauss un piesārņots gaiss, kas ir vēl daudz sliktāks nekā uz ielas. Ir vispārzināms, ka mēbeles, tapetes, grīdas apdares materiāli izdala neredzamas mikrodaļiņas, kas nokļūst gaisā un pēc tam cilvēka organismā, negatīvi ietekmējot veselību. Jo lētāki un nedabiskāki materiāli izmantoti, jo lielāka ir negatīvā ietekme uz veselību.

Mūsdienās šādu ēku īpatsvars arviena palielinās, jo ir svarīgi ēkas uzcelt ātri un ar iespējami mazākiem izdevumiem. Tā rezultātā jau jaunā ēkā cilvēki pēc kāda laika sāk justies slikti, rodas elpceļu, ādas slimības, alerģijas, veidoja sausās acs sindroms utt. Izteikti tas ir ēkās, kur iekārtoti biroji, jo tur telpās ir daudz datortehnikas, kas rada papildu negatīvo apstākli.

Biežākie simptomi, kas piemeklē cilvēkus šajās ēkās:

  • kairināti elpceļi;
  • pavājināta imunitāte;
  • asarojošas acis;
  • elpas trūkums;
  • migrēnas lēkmes;
  • grūtības koncentrēties;
  • alerģijas;
  • nieze u.c.

Protams, ka šādu simptomu gadījumā jākonsultējas ar ārstu, kurš piemeklēs medikamentus, kas var mazināt nepatīkamos simptomus. Ja niez āda, ir izsitumi, tad jāapmeklē dermatologs (eraesthetic.lv) vai alergologs, ja moka klepus, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Bet tā jau ir seku likvidēšana. Jādomā arī par cēloņiem. Un viens no šiem cēloņiem var būt slimās mājas sindroms.

Pārāk sauss vai mitrs — abi varianti slikti

Daudzos gadījumos ēkās ir pārāk sauss un piesārņots gaiss, bet tikpat bieži var novērot arī pārāk lielu mitrumu, kas izraisa ēkas bojāšanos, sēnītes un pelējuma rašanos. Tas īpaši ietekmē elpceļus, var rosināt astmu un citas saslimšanas. Ja šādā mājā dzīvo jau no dzimšanas, tad var iedzīvoties veselības problēmās uz visu mūžu.

Ko darīt? Vislabāk ir nedzīvot šādā mājā, bet tas ir sarežģīts jautājums, jo reti kad būs iespēja nomainīt vietu un atrast tiešām labu, jo arī Latvijā vairums ēku cieš no šī sindroma. Tāpēc pārsvarā ir jākoncentrējas uz ikdienas profilaksi.

  • Telpu ventilācija. Tai jābūt pietiekamai un regulārai.
  • Apdares un būvniecības materiāli. Tiem jābūt sertificētiem, jāizmanto atbilstoši norādēm, veicot visus piesardzības pasākumus.
  • Materiālu kvalitāte. Jāizvēlas pēc iespēja dabiskāki un mazāk apstrādāti materiāli, kuriem ir mazāk izgarojumu.
  • Telpas iekārtojums. Lai atvieglotu uzkopšanu, jāizvēlas lakonisks interjers, kur viss ir viegli pieejams un tīrāms, nav objektu, kas īpaši uzkrāj putekļus.
  • Telpas uzkopšana. Tai jābūt regulārai un efektīvai. Jāveic mitrā uzkopšana un jāizmanto ekoloģiski uzkopšanas līdzekļi.