Ne vienmēr lielāka māja nozīmē laimīgāku dzīvi

Skatoties uz savrupnamiem, kas rindojas Pierīgā un privātajos ciematos, rodas tāda balta skaudība, ka tie cilvēki, kuri tur dzīvo, noteikti ir ļoti laimīgi, jo viņiem taču ir tik liels komforts, māja ekskluzīvā vietā. Bet patiesībā lielāka un dārgāka māja nebūt nenozīmē laimīgu un piepildītu dzīvi. Laimi pašos pamatos un ilgtermiņā veido pavisam citas lietas.

Protams, ka mīlestības pilnai ģimenei skaista un ērta māja nesīs vēl vairāk laimes, bet tad, ja attiecībās jau pašos pamatos nav saticības un mīlestības, tad arī lielas un dārgas mājas iegāde to neatnesīs. Tāpat kā veselību tā arī laimi par naudu nevar nopirkt.

Ģimeniskas un siltas attiecības balstās uz pavisam citām vērtībām. Nauda ir tikai viens no komponentiem, kas palīdz nodrošināt pamatvajadzības, īstenot sapņus. Laimīga ģimene paliks laimīga arī nelielā dzīvoklī, bet, ja attiecību pamatā ir tikai materiālas vērtības, tad veiksmes un naudas zudums arī var būt gals attiecībām, jo šeit nedarbojas solījums — kopā gan grūtos, gan labos laikos.

Dārgas dāvanas nevar aizstāt mīļus vārdus

davanaProtams, ka saņemt dāvanas ir ļoti patīkami. Ja vēl tās ir no mīļa cilvēka un dāvinātas ar lielu sirsnību, kā arī ir gana dārgas, tad ir pilns komplekts. Dāvana ir papildinājums mīļiem vārdiem, jūtām, kopā būšanai, attieksmei. Bet dāvana nevar to visu aizvietot.

Ja trūkst laika, ja nav mīlestības, tad dāvanas to ilgtermiņā nespēj aizvietot. Tādus gadījumus redzam gan slavenību dzīvē, gan pašmāju sabiedrībā, varbūt pat tuvinieku un draugu lokā, kad viens no pāra attiecībās savu lomu aizvieto ar dāvanām, cerot, ka tā no viņa prasīs mazāk uzmanības. Bet cilvēkam taču dabiski ir vēlme pēc mīļuma, glāstiem, sarunām, kopā pavadīta laika. Zelta gredzeni un kaklarotas to visu var aizstāt tikai uz mirkli. Tukšuma sajuta galu galā paliek.

Man zināms stāsts no dzīves, ko dzirdēju no paziņām. Mana klasesbiedrene (neesmu gan viņu daudzus gadus redzējusi), gribēdama izrauties no vienkāršas dzīves, izvēlējās veiksmīgu precību partiju. Pavecāks uzņēmējs, kuram ir daudz naudas, apprecēja viņu, bet tur nebija ne mīlestības, ne savstarpējas cieņas, jo viņa dzīvoja kā būrī. Nedrīkstēja nekur viena iet, neizjuta nekādu mīļumu un siltumu. Izpildīja tikai vīra iegribas. Kā personība viņa neeksistēja.

Viņš viņu materiāli uzturēja, tika pirkti zelta gredzeni, dārgas kaklarotas, bija jauns auto, labākās drēbes. Bet ne tie zelta gredzeni, ne drēbes neatsvēra to, ka viņa jutās tik nelaimīga. Jaunai sievietei vajadzīga kaislīga un patiesa mīlestība no vīrieša. Un galu galā viņa to atrada. Izšķīrās un aizgāja pie vienkarša puiša, dzīvo dzīvoklī. Zelta gredzeni un citas vērtīgās lietas tika atstātas. Bet tie, kas viņu esot satikuši tagad, teica, ka viņa esot ļoti laimīga un starojoša, lai arī pirkstus nerotājuši pieci zelta gredzeni, bet gan tikai viens.

Nauda ir vajadzīga, tā atvieglo un uzlabo dzīvi, bet tā nevar aizstāt cilvēcību, sirsnību, mīlestību un cieņu. Lielā mājā ne vienmēr dzīvo laime.